Komprende ligasaun ne'ebé kle'an entre ema nasaun premeiru sira ho sira nia rain

Single hand of a Young Indigenous girl on the rocks

Komprende ligasaun ne'ebé kle'an ba ema nasaun premeiru sira ho sira nia rain. Vick Smith/Getty Images Source: Moment RF / Vicki Smith/Getty Images

Get the SBS Audio app

Other ways to listen

Ba ema Aboriginu ho ema Ilhas do Estreito de Torres, rai iha valor espiritual ne'ebe mak forte tebes ba sira, tanba rai iha ligasaun forte ho sira nia identidade, pertensiamentu no vida moris nian.


Pontu Chave sira
  • - Rai hanesan elementu ida-ne'ebé labele haketak husi povu nasaun premeiru sira, tanba sira fiar katak rai mak forma sira-nia identidade no sentimentu pertensa..
  • - Ligasaun ne'e mai husi istoria husi jerasaun ida ba jerasaun seluk.
  • - Atu vizita ba fatin sagradu ka istoria sira ne’e, ema tenki iha konhesementu uluk kona-ba fatin ne’e nia valor no signfikasaun ba ema rai-nain sira.
Komunidade Aboriginu no Ilhas do Estreito de Torres sira okupa ka hela ona iha Australia durante tinan 60,000 anos, no sira hatene ona oinsa atu adapta ba mudansa rai nian.

Aunty Deidre Martin nu'udar feto Walbanga ida husi Nasaun Yuin, hanesan ema idade ida ne'ebe ema hotu respeita no ema ida ne'ebe mak asiste no desenvolve parke nasional ba ema Aboriginu sira nian no mos ba animal sira iha iha New South Wales.

Ba Aunty Deidre, rai la'ós buat ida-ne'ebé atu ita sai na'in ba maibé parte ida husi natureza ne'ebé la bele haketak husi nia, no ida ne'ebé presiza respeitu no tau matan ba.
Ita nunka no sei nunka bele sai nain ba rai. Ita iha responsabilidade atu proteze rai ne'e. Ita nia nain ba rai mak saida mak fo ba ita hanesan hahan, uma, no buat seluk tan.
Aunty Deidre Martin
Nia hatete "Rai hanesan terminolojia ida, ne'ebe mak hanesan uat ida halai iha ita nia isin. Buat ne'ebe sai hanesan ami nia is uluk no sai hanesan is ikus".

Aunty Deidre Martin.jpg
Aunty Deidre hanesan ema Aborigini ida ne'ebe mak asisti no dezenvolve parke nasional. Credit: Aunty Deidre Martin.
Aunty Deidre dehan nia ligasaun ho rai ne'e kle'an tebes, nune'e kuandu nia besik nia rain nia iha sentimentu pertensa forte tebes.

Nia hatutan " bainhira ha'u fila-fali husi Sydney, kuandu ha'u mai besik ona Kiama nia dalan, hau hateke ba tasi-ibun, no sentimentu pertensa halo hau sente haksolok tebes katak hau iha uma ona.."

Desmond Campbell,mane orgullu ida hosi Gurindji no Alawa-Ngalak husi Northen Territory, hato'o nia sentimentu hanesan bainhira fila fali ba nia rain.

Mr. Camphell hanesan mos CEO ba ka bemvindu ba sira nia nasaun Ne'ebe agora hela iha Sydney, hatete nia sempre iha esperenisa isin fulun hamrik kuandu nia hanoin hetan nia nasaun.

Nia dehan " Maski ami la boot iha ne'eba permanente, maibe ami senti hanesan ami iha ne'ebe hela horseik. Fatin ne'e familiar tebes ba ami. Ami mos senti seguru. Ami senti hanesan ami iha fatin ida ne'ebe mak se mak ami hanesan ema Aborigini ida.

Maski relasaun ho sira nia nasaun nafatin metin maski dook, Sr. Campbell hateten katak importante tebes atu fila bebeik ba ita nia rain, la'ós de'it ba prátika ita nia kultura no lian, maibé mós ba ligasaun espirituál ne'ebé kle'an liu.

Nia hatete tan " ida ne'e halo ha'u sente nakonu, foti ha'u-nia espíritu. Ida-ne'e mos fó dalan mai ha'u atu bele hela iha fatin hanesan Sydney no servisu ba organizasaun hanesan Welcome to Country ka Benvindu mai Nasaun... Ha'u presiza kontinua haburas ha'u-nia kultura no ha'u-nia língua no hau nia integridade. No ha'u so bele halo ida ne'e bainhira hau fila ba hau nia rain husi tempu ba tempu".

Desmond_bio photo.JPG
CEO ba organizasaun Welcome to Country, Desmond Campbell. Credit: Desmond Campbell.

Istoria kona-ba rai

Mr. Campbell esplika tan; ligasaun ne'e mai husi istória ne'ebe mak kria husi jerasaun ba jerasaun.

Nia hatutan mos, depende ema mai husi rai ida ne'ebe, nia istoria, nia espiritu, no nia ligasaun la hanesan.

"Hau-nia istoria parte husi Gurindji, ne'ebé husi ha'u-nia aman nia sorin, mak mai husi rai maran. Animál sira-ne'e la hanesan, tanba tempu la hanesan, istória sira-ne'e mós la hanesan.

Mr. Campbell hatete katak istória sira-ne'e iha ligasaun ho koñesimentu no lisaun kona-ba rai ne'e, hanesan bainhira no saida mak atu kasa, no konsekuénsia halimar ho ahi iha tempu ne'ebé sala.

Bradley Hardy hanesan mane orgullu ida husi nasaun Ngemba, Ualarai, Kooma no Kamilaroi no nia mos hanesan kostume modernu ida husi ne'ebe hela iha mota Barwon, hatete katak mota ne'e hanesan nia " ran no identidade"

Mr. Hardley kontinua konta istoria husi nia rain, nia servisu hanesan matadalan lokal nian ba .

Nia hatete, nia tenke kaer istoria ida nafatin hodi hatutan ba jerasaun tuir mai.

Mr. Hardly esplika “Eskurasaun (tour) ne'e laos kona-ba hau, maibe kona-ba fo onra ba ema katuas ho ferik sira, fahe informasaun no istoria ho joven sira no hari'i plataforma ida atu joven sira kontinua fahe ami nia istoria ne;'e ba mundu no ida ne'e ami nia responsabilidade.
Copy of Untitled Design.png
Bradley Hardy no fatin lasu ikan Aboriginu nian iha mota Brewarrina . Credit: Bradley Hardy.

Komprende fatin sagradu

Mr. Hardly mos esplika; fatin lasu ikan Ikan sira iha Brewarrina mak hanesan konstrusaun umanu ne'ebé antigu liu iha mundu. Fatin ne'e uza fatuk sira ne'ebé estratéjiku forma letra U no C, la'ós de'it atu halo fatin ba sira moris hamutuk nune'e mos atu kaer sira, maibé mós atu permite ikan balun atu liu no kontinua
sira-nia siklu moris.

Fatin ne'e mos hanesan fatin ne'ebe ema suku sira mai hamutuk.

Ne'e fatin sagradu ida, ami koko atu proteje fatin ne'e, liu-liu ba ami-nia povu. ami-nia devér prinsipál mak la'ós de'it atu fó-hatene ba ema kona-ba fatin ne'e no kontinua desenvolve ho ami nia jerasaun foun, maibé mos atu atu fo hatene ba mundu katak fatin ne'e espesiál tebes.
Bradley Hardy
Aunty Deidre mós empaze kona-ba importánsia atu hatene fatin sagradu sira no sira-nia signifikasaun molok vizita fatin sira-ne'e.

Nia esplika " fatin sira ne'e fatin matenek-boot ( knowledgeable) ema labele vizita to'o ema hatene iha konhesementu, hanesan fatin ida ne'ebe mak ba mane nian no ba feto nian.
First nation Australian aboriginal people using spears to hunt seafood in Cape York Queensland Australia
Imajen Silhouette ema Aborijinu, ema nasaun premeiru, Aman ho oan ba kasa ikan tasi iha Cape York, Queensland, Australia. Credit: Rafael Ben-Ari/Getty Images Credit: Rafael Ben-Ari/Getty Images
Auntie Deidre hatete tan "Fatin sagradu ba povu nasaun premeiru sira variadade no signfikante tebes depende ba nasaun ida-idak. Maski nune'e, iha fatin balu ne'ebe sai sagradu ba mane no feto,maibé fatin seluk bele espesífika liu ba jéneru, ho rituál ka signifikasaun ne'ebé liga ho sira.

Aunty Deidre hatete katak nia iha responsabilidade atu eduka komunidade kona-ba fatin sagradu sira-ne'e, no nia kontente tebes atu fahe nia koñesimentu ho vizitante sira.

Hodi hatene klean liu tan ema nasaun premeiru sira nia rain no hatene nis signifikante ba sira bele aumenta tan ita nia konhesementu kona-ba ema rain nain sira. Maibe, importante tebes atu halo aprosimasaun ho fatin sagradu sira ho respeita no buka hatene husi ema rain nain no konselhu lokais ira. .

Sr. Hardy aumenta tan "Atu ida ne'e kona-ba istoria lasu ikan ka istória sira seluk iha fatin oioin, ami hakarak ema atu ba no hetan lia-loos kona-ba ami nia istória. Ami hakarak ema atu mai hodi aprende kona-ba sasán sira-ne'e maibé mós atu hanoin didi'ak no respeitu ami-nia sasán sira.


Share